×

Jaunumi

“Pie velna to bumbu, ņemiet, ja jums vajag!” - Elhans Salahovs, Krievijas atpazīstamākais ielu futbolists

Ghetto Football

Matīss Babris

27. jūlijs, 19:40

Elhans Salahovs ir azerbaidžāņu izcelsmes ielu futbolists, kas šobrīd dzīvo Maskavā. Viņš ir viens no atpazīstamākajiem ielu futbolistiem Krievijā un arī ārpus tās robežām viņu zina daudzi. Street Madness ielu futbola komandas pārstāvis, vlogeru futbola kluba AMKAL pārstāvis, trenē jaunos futbolistus un ir cilvēks ar lielām ambīcijām. Šajā intervijā iepazīstināsim jūs ar Elhanu tuvāk un centīsimies jūs iedvesmot lielām lietām!

Kāpēc ielu futbols? Kā tu sāki?

Es sapratu, ka lielajā futbolā kaut kas nesanāk - lielais futbols, futbols 5:5, telpu futbols, mini futbols, 3:3 futbols ir komandas spēle un tur ir ļoti daudzi faktori, kas nav atkarīgi no tevis paša, bet panna ir spēle 1 pret 1 un tur tu atbildi pats par sevi, neviens nebļaus, ja pazaudēsi bumbu. Ja nu vienīgi tu pats uz sevi: “Ak, es muļķis, pazaudēju bumbu.” Neatkarība, brīvība, vēlme parādīt savu “skillu”, parādīt, ka es kaut ko taču protu - šie bija iemesli, kāpēc pievērsos ielu futbolam. Vienmēr ir patīkami, kad kāds novērtē tavu veikumu. Piemēram, es izmetu pretiniekam bumbu starp kājām un tas rada apkārtējos sajūsmu, man sanāk un tādēļ nodomāju: “Why not?”

Vai tās sajūtas, kad izmet bumbu starp kājām pretiniekam, tu guvi, spēlējot lielo futbolu?

Agrāk man ļoti patika ilgi spēlēt ar bumbu, kontrolēt to. Kad es spēlēju lielo futbolu, mana pozīcija bija centra pussargs un pat, ja es veiksmīgi izmetu pretiniekam bumbu starp kājām, saņēmu kritiku no trenera, jo centra zonā ir bīstami kļūdīties. Bet tā kopā sakrājās tās foršās emocijas, atceroties kā vienā epizodē esmu apspēlējis pretinieku, citā vēl kādu efektīgu māņu kustību veicu, pārmetu bumbu pāri pretiniekam, bērnībā elks bija Ronaldinju, tad vēlāk arī Neimars, tā tas skaistais futbols iedzīvojās manī jau agrā bērnībā. Pēc tam sāku skatīties ielu futbolu, satiku Bizex (@bizex) un Jean-Pier Papen (@jeanpierpapen) (Street Madness ielu futbola kustības pārstāvji), tad ieraudzīju, ka ir ielu futbola pasākums, nolēmu aiziet uz turienu un tā arī tas viss sākās. Ja nemaldos, tad tas bija 2015. gads.

Ja tā var teikt, tad tu esi lielā futbola “drop-out”, kas sevi ir atradis ielu futbolā?

Precīzi! Es domāju, ka tā ir bijis daudziem - spēlē futbolu, pēdējais skolas gads, ko tālāk? PFK? Tā ir tāda divīzija, kur nosacīti par 100 rubļiem tevi pieauguši vīrieši nomīda līdz ar zemi. Un tad ir otrs variants - pamēģināt kaut ko jaunu. Jā, es futbolā pavadīju 10 gadus, bet nekur tālu no tā arī neesmu aizgājis - es turpinu spārdīt bumbu.

Tu esi azerbaidžānis, vai ne?

Jā, esmu azerbaidžānis, 5 gadu vecumā ar ģimeni pārvācamies uz Jaroslavļas apgabalu Krievijā. Jebšu, es ne uzreiz nobāzējos Maskavā. Tētis bērnībā lika iet uz cīņas sporta veidiem, es arī gāju, patusējos tur, viss patika, kaut ko iemācījos, bet tad es uzdūros futbolam. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Veten Sag Olsun 🇦🇿

A post shared by 🇦🇿 Elkhan Salakhov 🇷🇺 (@elkhan13) on

Un tā tu aizgāji uz futbola skolu un sāki nodarboties ar futbolu?

Tā bija maza pilsētiņa, 5000 cilvēki - ciemata tipa pilsēta. Pirmo reizi es futbolu pamēģināju 7 gadu vecumā. Atceros pirmo treniņu, kad bumba nonāca pie manis un puišu bars man skrēja virsū, es sabijos, nodomāju: “Pie velna to bumbu, ņemiet, ja jums vajag!”. Treneris nedaudz sabļāva, tad izstāstīja dažādas lietas, sāku trenēties. Pirmajā treniņā biju vienkāršās krosenēs, kuras paņēmu no vecākā brāļa, man bija vispār vienalga un es nedomāju, ka tas varētu par kaut ko izvērsties. Ko es varu domāt 7 gadu vecumā? Ja kāds būtu slikti pret mani izturējies, droši vien aizietu prom, bet tā nebija, varbūt tā bija veiksme, ka man iepatikās futbols un turpināju trenēties.

Treniņi notika šajā 5000 iedzīvotāju ciemā?

Jā, šo pilsētiņu sauc Miškina (Myshkin). Es sāku trenēties, kaut kas sāka sanākt, pēc tam jau pilsētā daudzi zināja, ka ir tāds mazais Elhans, kas vazā lielākus puišus.

Vietējais brazīlis?

Jā, jā!

Latvijā agrāk bija uzskats - ja puisim ir tumšāka ādas krāsa (čigāns, armēnis, ukrainis vai vēl kādas citas tautības pārstāvis), tad viņš automātiiski spēlēja labāk nekā tu. 

Jā, man bija līdzīgi! Bet ko es vēl gribēju pastāstīt - šajā pilsētiņā bija vēl viens azerbaidžāņu puisis, kas izrādījās manas mammas klasesbiedrenes dēls. Un tā sanāca, ka mēs dzīvojām vienā pilsētā. Viņu sauca Emins un, godīgi sakot, kur vien esmu spēlējis - nav neviena džeka, kas spēlētu labāk par viņu. Esmu spēlējis ADIDAS TANGO līgā, kur brauca spēlētāji no ārzemēm, gan brazīļi, gan citi TOP spēlētāji, bet neviens nav bijis tik labs kā viņš. Viņam bija viss - nereāla tehnika, ātrums, fiziskie dotumi, domāšana, vienkārši ģēnijs! Bet tā kā nav nekādu platformu, kur sevi parādīt - viņš tā arī palika tajā pilsētiņā, pat nezinu, ko tagad dara.. Dzer droši vien.. Ja, manuprāt, viņš ir viens no labākajiem Krievijā, tad noteikti būtu uzspēlējis arī Azerbaidžānas izlasē.

Iedomājies, cik daudz tādu talantu ir pazuduši visā pasaulē?

Tieši tā! Problēma ir tajā, ka nav platformu, kur sevi parādīt, nav iespēju. Manā kontekstā tā arī bija nejaušība, ka mēs pārvācāmies uz Maskavu, es satiku Street Madness puišus. Es varēju palikt tur pat un palikt pelēkajai pelei. Es ļoti respektēju to, ka jūs esat izveidojuši tādu platformu, kur puiši var spēlēt! Tā ir tīrākā veida reanimācija puišiem, kas ir pazaudējuši spēles garšu vai prieku!

Tev bija futbola treniņi, bet vai tu spēlēji arī pagalma futbolu?

Protams! Pagalmā bija laukums, kur bija metāla konstrukcija veļas žāvēšanai, ko mēs izmantojām kā vārtus un spēlējām futbolu! Tad tantiņas bļaustījās, kāpēc sitam pa drēbēm ar bumbu. Bet, mūsuprāt, viņas šo konstrukciju izmantoja nepareizi un mēs pareizi. Pēc treniņiem vai pagalma futbola spēlēm uz mājām gājām ar brāli, žonglējot bumbu uz katra soļa. Ja nolaiž bumbu zemē - dod otram un tā uz maiņām. Tā arī iemācījāmies žonglēt bumbu.

Agrāk bija pagalmu futbols, bet tagad ir ielu futbols, kurš notiek tad, kad kāds to organizē. Vai tu tam piekrīti?

Jā, piekrītu. Pagalmā lasījās diezgan maz puišu un spēles bija bez azarta, bet ielu futbola kustībā parādās konkurence, ir vēlme uzvarēt, poerādīt, ka esi labākais! Tāpēc tāds futbols piesaista vairāk spēlētājus. Piemēram, jūsu Ghetto Football platformu nevar nosaukt par pagalmu futbolu, jo pagalms tomēr ir pagalms, kur tu izej no mājas un spēlē. Bet Grīziņkalns ir vieta, kur satiekas puiši no visiem pagalmiem un rajoniem, lai uzspēlētu!

Pastāsti, kas ir Street Madness, kā tu ar viņiem iepazinies, vai vēl joprojām skaities viņu sastāvā, kas šobrīd tur notiek?

Es vēl joprojām esmu šīs lieliskās komandas sastāvā! Kā jau minēju, ar viņiem iepazinos vienā no viņu rīkotajiem pasākumiem, kur bija 3 pret 3 futbols un pannas turnīrs. Pannas turnīrā viss bija vienkārši - par dalību maksā 100 rubļus un uzvarētājs savāc visu. Es samaksāju par dalību, kā savu segvārdu izvēlējos “хищник” [plēsējs], spēlēju, uzvarēju 2 spēlētājus, trešajam zaudēju, jau tad Jean-Pier Papen sāka mani pamanīt, pēc kādas no pannām iedeva dūrīti, saka, ka viss forši un tad pēc kādiem 2-3 pasākumiem man uzrakstīja Bizex, ka grib mani uzaicināt komandā. Tajā laikā Street Madness man likās kaut kas tāls un neaizsniedzams. Un es 100% piekritu, sāku kopā ar viņiem spēlēt, guvu baudu, mācījos no viņiem, gribēju līdzināties viņiem, to daru arī tagad. Taisījām dažādus pasākumus, par spīti aukstumam, lietum, sniegam. Nāca visādi puiši, kāds jau uz pieredzīti, kāds jauniņais, šāda veida kustības vienmēr ir foršas! Bet ar tādiem pasākumiem nevar nopelnīt. Var nopelnīt tikai tad, ja kāds lūdz, lai tiek uztaisīts pasākums, piemēram Lužņikos. Viņi pateica, ka organizē pasākumu, viņiem ir laukumi, palūdza mums noorganizēt futbolu un viņi iedos balvas.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Street Madness 🇷🇺 Street Kings (@street_madness) on

Esmu pamanījis, ka pēdējā laikā Street Madness komandā neparādās jaunas sejas, ar ko tas saistīts? Es redzu, ka Bizex ir sava futbola skola, tu arī trenē, kādi ir mērķi organizācijai kopumā?

Ceru, ka puiši neapvainosies, bet pēdējo gadu Street Madness ir kā aizmiguši. Katrs ir aizņemts ar savām lietām, tas arī attiecas uz mani, biju ieciklējies uz futbola skolas atvēršanu. Savācamies ļoti reti, ziemā uztaisījām foršu pasākumu angārā, visiem ļoti patika. Runājot par komandas dalībniekiem - ir bijuši nepatīkami gadījumi, kad ņemam komandā un kaut kas notika un puiši gāja prom. Negribas, lai kaut kas tāds atkārtojas. Bet viss notiek, ir idejas, Bizex ar Jean-Piere Papen kopā vienmēr domā jaunas lietas, pannas turnīrus, bet kopumā tas viss ir samazinājis apgriezienus. Ir problēma, kas, iespējams, ir arī jums. Visi tie turnīri, ko rīko Nike, Adidas, Puma un citi ir uzstādījuši tādu latiņu, ka par uzvaru dod braucienu uz Čempionu Līgas spēli. Bet tad viņi izdzird, ka Street Madness rīko satikšanos un vienkārši paspēlēt, viņi domā, ka nav jēgas uz turieni doties, jo ir jau izlutināti ar balvām.

Pēdējā gada laikā esi pamanīts vlogeru futbola komandā AMKAL, pastāsti, kas ir šī komanda un kā tu tur nonāci?

Pasauca mani pats vadītājs Germans (@german_popkov) [German El Classico, FIFA youtuberis ar 2,7 milj. abonentiem]. Mēs ar viņu satikāmies, uzspēlējām pannu, pasmējāmies, pēc kāda laika viņš man uzrakstīja, ka vēlas mani redzēt komandā. Es ne pārāk labi zināju, kas tā ir par komandu, ko viņi dara. Apskatījos viņu Youtube, likās ļoti interesanti. Godīgi, tajā laikā pret FIFA spēlētājiem es attiecos ne pārāk labi, lai gan tagad pats ļoti daudz spēlēju. Tad ieraudzīju pret kādām komandām viņi spēlē, biju ļoti pārsteigts. Nospriedu, ka var uzspēlēt, parādīt kādus trikus, uztaisīt šovu, tad arī piekritu spēlēt pie viņiem. Tad Germans atkal sazinājās ar mani, pieaicināja 3 jauniņos, viens no tiem es, skatījos kā viss notiek, viss tiek filmēts, cik visi ir forši kameras priekšā, kāds var sasmīdināt ar jokiem, cits ar darbībām. Tas viss likās jautri, bet es nejutos tajā visā ērti. Es tomēr esmu citādāk audzināts. Nevaru no sevis izspiest tādu jautrību, es vairāk spēlēju futbolu un domāju tikai par to. Bet Germana komandā visi ir vlogeri, viņiem visiem ir kanāls, tādēļ arī man vajag. Es to sapratu, tātad jātaisa kanāls. Ilgi šaubījos vai tas ir vajadzīgs, bet piekritu. Nofilmējām pirmo video, izdarījām tā, ka pirmā video daļa ir Germana kanālā un otra daļa ir manā kanālā. Tas nostrādāja ļoti labi, jo bez video jau bija 50000 abonentu. Video nebija nekas īpašs, bet izšāva, savāca ap 150000 skatījumu. Sapratu, ka būs jāmēģina tālāk. Runājot par komandu, sapratu, ka spēlēšu komandas interesēs, skaidrs, ka viņi visi ir vlogeri un lielākoties bez futbola izglītības. Es visiem dodu piespēles ar mērķi, lai redzētu viņu patiesās emocijas, lai viņi kaut ko parāda ar bumbu. Man tas ir ļoti patīkami. Es zinu uz ko esmu spējīgs es pats, tāpēc mierīgi centrā darbojos, daru savu darbu, atņemu bumbu, atdodu piespēles, man tas ļoti patīk! Un tā tas viss aizgāja, parakstīju līgumu ar AMKAL.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by ФК АМКАЛ (@amkal_official_) on

Kādi ir komandas mērķi?

Šobrīd spēlējam Slavenību kausā, viss pagaidām ir kārtībā. Ceru, ka nākamsezon šis kauss būs starptautisks. Ļoti vēlos paviesoties Latvijā, lai piedalītos Ghetto Football turnīros! Gribu kā vietējais Rīgas puisis uzspēlēt Ghetto Football ar jebkādiem komandas biedriem, sajust to kustību, kas tur notiek, jo tas tiešām ir bomba!

Mūzika un stils ielu futbolā. Kam tu dod priekšroku?

HIP HOP ir mūzika, kas radusies uz ielām, tāpēc tā labi piestāv ielu futbolam, bet šobrīd es varu klausīties arī bēdīgās dziesmas un spēlēt futbolu, jo man patīk tā mūzika. Ar HIP HOP ir tā, ka tik tiešām ir sajūta, ka tā mūzika ir radīta ielu futbolam. Piemēram, tu kādas mūzikas pavadījumā ar bumbu aizej pa labi un tas tik labi saskan ar dziesmu, it kā aiziet pa labi ar bumbu būtu bijis vienīgais pareizais variants. Ielu futbols un HIP HOP mūzika ir kā divi vienādi kūkas slāņi. Mūzika sinhronizējas ar futbolu.
Manuprāt, ADIDAS pēdējo 5-6 gadu laikā Maskavā un Krievijā ir pārņēmuši ielu futbola tirgu no NIKE. Visiem mīļākie vlogeri nēsā ADIDAS. NIKE pēdējo reizi ielu futbolam Krievijā kaut ko darīja kādus 4 gadus atpakaļ un izgaisa. Tagad NIKE nēsā tikai pieredzējušie puiši, kam patīk ādas TIEMPO un kaut kas tamlīdzīgs. Bet visi jaunie nēsā ADIDAS, stils nedaudz atgādina basketbolistu stilu - viss plats, liels un oversize. ADIDAS ir lielāks asortiments gan veikalos, gan arī apģērbs ir stilīgāks.

Mums ir tieši pretēji, uz Grīziņkalnu lielākā daļa nāk ar NIKE AIR FORCE kājās.

Tu vadi treniņus, pastāsti par to, ko tu tajos dari?

Specializējamies uz tehniku un kustībām, kas noder spēlēs. Gan 11 pret 11, gan telpu futbolā, gan ielu futbolā. Praktiski nemaz nespēlējam pannu un nemācāmies trikus. Man treneris bērnībā ielika ļoti labus pamatus un sapratni par spēli, es zinu, kur jāatdod piespēle un kur jāatsedzas. To arī cenšos nodot saviem audzēkņiem. Es vēlos, lai Krievijā beidzot ir tehniski spēlētāji. To šobrīd ietekmē tieši treneri, kas darbojas ar viņiem. Biju apciemot FC Lokomotiv akadēmiju, satiku 2005. dzimšanas gada puišus un man viņi izstāstīja interesantu lietu - viņi spēlē pret spāņiem, ir vadībā 2:0, spēlē tikai ar piespēlēm kā teica treneris. Paskatās uz spāņiem, tie katrs pats par sevi, mēģina kaut ko apspēlēt, treneris mierīgi skatās un uzmundrina, ja kaut kas nesanāk. Pēc katras mini epizodes spāņi maina spēles shēmu, trenē citus spēles aspektus. Mūsējais pie 3:0 mēģina apspēlēt - viņu nosēdina uz rezervistu soliņa. 4:0 - spāņi atkal maina spēles shēmu un šajā viņi vienkārši apspēlē mūsējos bez variantiem, jo tā izrādās viņiem vispiemērotākā un mūsējie tiek sarauti lupatās. Treneris uz mūsējiem bļāva, kad bija vadībā ar 2:0 un turpina to darīt, kad rezultāts ir 4:4. Šāda iemesla dēļ bērni ātri nogurst emocionāli no futbola, tādēļ arī nav tehnisku futbolistu, kas rādītu skaistu spēli. Viņi apspēlē vienu spēlētāju un treneris jau kliedz, ka jāatdod piespēle. Es biju no tiem, kas apspēlē vienu spēlētāju un gūst vārtus, tad skatos uz treneri un viņš prasa, kāpēc neatdevu piespēli. Vienmēr prasa, lai dod piespēli. Tā treneri nogalina skaisto spēli.

Tavuprāt, kādi ir plusi un mīnusi klubu un akadēmiju audzēkņiem spēlēt ielu futbolu?

Ja ņem visu kopumā, tad spēlēšanai ir tikai plusi, jo tā ir prakse, pieredze un vienalga vai tas ir asfalts vai kāds cits segums. Esmu pārliecināts, ka ir futbola laukumi, kuros ir sāpīgāk krist, nekā uz asfalta. Asfalts piedod tev papildus tehniku, jo bumba ripo un atlec citādāk, tev jāpielāgojas. Spēlēt 3 pret 3 ir lielisks treniņš prātam un domāšanai. Kad tu ripini bumbu turpu šurpu un gaidi mirkli, kad varēsi izspēlēt sieniņu uz trešo. Ne velti Ronaldinju un Neimars stāsta, ka viņiem ir tāda tehnika, jo bērnībā spēlējuši uz maziem laukumiem, kur jādomā ātrāk, jābūt labai tehnikai. Pie mīnusiem -  līdz 16 gadu vecumam, tiem, kuri vēlas spēlēt profesionāli, var gadīties, ka viņi pārāk attālinās no sava primārā mērķa un pēc tam jau attapsies par vēlu. Ir nepieciešama mēra sajūta - treniņos tu trenējies ar komandu, tiecies pēc mērķiem, bet uz ielām tu iegūsti pārliecību, emocijas un papildus praksi, kas ir ļoti nepieciešama. Kādu laiku, kad es spēlēju gan lielo futbolu, gan pannu, es izveidoju ieradumu skatīties tikai uz leju, uz savām kājām un man futbolā sāka visu laiku atņemt bumbu. Tāpēc man nācās atkal pārmācīt sevi. Katram jābūt savai galvai uz pleciem. Jūs esat lieliska platforma tādiem džekiem, kas ir stingri nolēmuši, ka grib kļūt par ielu futbolistiem, piemēram kā Ahmed Rakaba, Jean-Pier Papen vai vēl kāds cits, un tādiem, kas mīl futbolu, grib vienkārši labi pavadīt laiku, spēlējot futbolu. Bet puišiem, kas ir ieciklējušies uz darbu akadēmijā un sevis attīstīšanu profesionālajā futbolā, galvenais ir neielīst ielu futbolā pārāk dziļi.

Izveido ielu futbola Frankenšteina briesmoni, piemēram, kreisā kāja, labā kāja, tehnika, utt.


Fiziskie dotumi un ķermeņa balanss - Ahmed Rakaba (@ahmedrakaba). Viņš perfekti jūt savu ķermeni, viņš ir tiešām liela auguma. Perfekta komplektācija.
Uzbrukuma noslēgums - Bizex (@bizex). Kaut vai, ja atceras to golu, ko viņš iesita beļģiem. Viņš uzbrukumu var noslēgt ļoti dažādi - gan ar pannu, gan izpildot akka, gan ar māņu kustību iesist vārtos.
Uzbrukuma iesākšana - Leamssi (@leamssiofficiel). Kad man nācās pret viņu spēlēt, man reāli drebēja kājas no viņa kustībām. Tāda sajūta, ka viņam nav kaulu potītēm, bet gan tikai gaļa, man tiešām bija bail. Parasti var paredzēt, ko pretinieks darīs, bet pret viņu tas bija neiespējami.
Piespēles un pašatdeve - Young de Niro (Denis Ivanov). Čalis, kuram noteikti vajadzēja izšaut ielu futbolā, ja viņš vēl spēlētu, noteikti sasniegtu vairāk kā es.
Veiklība un tehnika - Can Yanar (@can_yanar). Viens no Panna Match BLN spēlētājiem. Ļoti ātrs un veikls, nereālas kustības.
Aukstasinība - Gypsy (@gypsycph) no Pannahouse. Var redzēt, ka onkulis ar vēderiņu, mierīgi spēlē un to dara ļoti aukstasinīgi.
No šiem puišiem var izveidot ideālu ielu futbolistu.

Kādas tu redzi ielu futbola perspektīvas un kā tas viss attīstās?

Pasaulē, manuprāt, tas viss sāk norimt. Ļoti gaidīju no jums Ghetto Football Euro League, bet, diemžēl, Covid-19 veica labojumus visā pasaulē. Tagad es baidos par kustību, vajag atsākt kaut ko darīt. Atklāšu noslēpumu, man jau ir prezentācija, vēlos pilnībā pieķerties ielu futbola organizēšanai Krievijā. Man ir lielisks rīks - ne tikai savi sociālie mediji, bet gan visa AMKAL kluba sociālie mediju, ar ko varu sasniegt ļoti plašu auditoriju. No sākuma organizēšu vlogeru turnīru 3 pret 3, pēc tam arī visiem pārējiem. Bet tas nebūs iknedēļas pasākums, jo puiši var tikt pārsātināti. Tāpēc plānoju rīkot reizi mēnesī. Esmu atradis vienu vietu, kur varētu to rīkot katru dienu, bet tas ir sarežģīti. Īsumā - esmu gatavs reanimēt ielu futbolu Maskavā, ar vai bez Street Madness, tam nav nozīmes, jo es vēlos, lai ir kustība.

Kā tu nopelni iztikai?

Agrāk es biju pārdevējs/konsultants ADIDAS veikalā, mamma palīdzēja. Bet tas bija 18 gadu vecumā. Pēc tam, kad viss sāka attīstīties, ADIDAS sāka mani nodrošināt ar mantām, apaviem, utt. Tagad pelnu ar Youtube kanālu, futbola skolu un šobrīd ADIDAS mani jau gadu atbalsta arī finansiāli. Es šo visu stāstu ne jau tāpēc, lai palielītos, bet gan, lai cilvekiem, kam ir ambīcijas darīt to, kas viņiem patīk, saprot, ka ar to var arī nopelnīt. Vienkārši ir jāmēģina un jātic!