×

Jaunumi

Tēva loma vissvarīgākais, kas var būt - intervija ar Kristapu Strūbergu

Ghetto Basket

Elīna Kolna

27. jūlijs, 14:14

Pasaulē var mainīties miljons lietas un apstākļi, var notikt neizskaidrojamas un neizprotamas situācijas, taču mums katram vismaz reizi dzīvē, tiek dots, kas tāds, kas nemainīsies un paliks ar mums, pat tad, ja zeme ar debesīm sagriezīsies kājām gaisā, un šī te maģiskā parādība ir ģimene. Tā ir komanda, kura vienmēr būs blakus un atbalstīs, komanda, kas pieņems tevi sākot ar mīnusiem un beidzot ar plusiem, taču ikdienas steigā bieži aizmirstam apstāties un pateikt paldies, ka viņi mums ir.

Puisis no Viļāniem ar vienkāršību un sirsnību, bet tajā pat laikā ar nenormāli lielām darba spējām, tā varētu raksturot skaņu dizaineri, producentu, repa apvienības “Singapūras Satīns” mūziķi Kristapu Strūbergu. 

Daudz ir runāts par Satīnu un skatuvi, taču maz tiek runāts par Kristapu un viņa basketbola gaitām, par to kā ir būt jaunajam tētim un ko viņš vēlas saviem bērniem iemācīt. Lasi interviju ar Kristapu un sapratīsi, ka viss ir iespējams, ja dara  to, ko mīl un saliek visu pa plauktiņiem.

 

1. Kādas ir tavas dzīves lomas?

Es baigi neesmu aizdomājies par savām dzīves lomām, jo vienkārši cenšos dzīvot un darīt to, kas ir jādara. Bet, ja nāktos papētīt dziļāk, tad esmu Tēvs, Vīrs un dēls, kas paralēli nodarbojas ar skaņas dizainu, dziesmu rakstīšanu un šad tad kaut kur pafilmējas.

 

2. Zināms, ka tu Viļānos spēlēji basketbolu. Kas notika, kāpēc neturpināji?

Jā, spēlēju basketbolu Viļānos. Spēlēju arī Rēzeknes "Ezerzeme" klubā. Manuprāt, ka es biju nupat pabeidzis 9. klasi un mani uzaicināja trenēties, dzīvot un mācīties Gulbenē ar iespēju pārstāvēt tolaik augstākajā līgā spēlējošos "Bukus". Es aizbraucu uz 2 nedēļu nometni, viss bija ļoti labi - sistēma, infrastruktūra, treneri utt. Patrenējos vasarā kaut kādu mēnesi līdz nonācu pie secinājuma, ka esmu pārāk pieķēries Viļāniem un savai ģimenei. Es pat biju pateicis, ka palikšu Gulbenē, ja visa ģimene pārvāksies (hahaha). Nolēmu palikt Viļānu vidusskolā. Tad vēl paspēju trīs gadus pēc kārtas kļūt par Jaunatnes Līgas rezultatīvāko spēlētāju un tur laikam arī mans basketbols apstājās. Dievs visu salika pa plauktiņiem.

Redaktores piezīme: Kristaps pagājušajā vasarā kopā ar grupu "Singapūras Satīns" piedalījās vienā no Ghetto Basket turnīriem. Attēlā redzams Kristaps uz laukuma.

 

3. Cik zināms, esi spēlējis ar Žani Peineri, Artjomu Butjankovs, vai vēl ir saglabājies kontakts?

Jā, spēlēju ar Žani un Artjomu. Esam bijuši vairākās vasaras treniņu nometnēs, dzīvojām vienā istabiņā utt. Ļoti lepojos ar šiem latgaliešiem. Šad tad kaut ko uzrakstam viens otram, bet ikdienā gan nesanāk. Tomēr visi ir aizņemti ar savām dzīvēm un saviem darbiem. Vienmēr prieks viņus satikt, viņi ir lieli malači.

 

4. Kura ir tava mīļākā basketbola komanda?

Man laikam īsti nav tādas mīļākās komandas. Tīri no emociju puses ļoti spilgti atmiņā palika tas 'BK Ventspils" sastāvs, kad tur spēlēja Mairs Četmens. Viņš bija tāds kā mūsu Alens Aiversons. Man liekas, ka visi sīkie toreiz fanoja par viņu. Vēl varētu saukt San Antonio Spurs. Vienmēr ir ļoti patikusi tā komanda, treneris un spēlētāji.


 

5. Treneris, kurš palicis atmiņā.

Droši, ka jāsauc divi. Tas ir mans tēvs Raitis Broks, kurš bija mans pirmais treneris un iemācīja man visu, ko es protu. Iemācīja mīlēt basketbolu, strādāt un nečīkstēt. Un, protams, ka Jānis Armanovičs. Lai būtu ar ko salīdzināt, tad viņš bija tāds kā mūsu pašmāju Pēteris Višnēvics. Ļoti zinošs, bet stingrs treneris. Noteikti, ka pacēla Ezerzemes klubu jaunā līmenī.

 

6. Nosauc savu basketbola zelta piecinieku, ja tev būtu jāizveido pirmais komandas sastāvs.

Gan jau daudziem nepatiks, bet zelta piecinieks varētu izskatīties šādi : Sabonis, Dankans, Rodmans, Džordans/Kobe, Nešs

 

7. Kā tava radošā ikdiena ietekmē ģimenes dzīvi? 

Cenšos pēc iespējas vairāk pavadīt laiku ar ģimeni, bet ne vienmēr, diemžēl, tā laika ir tik daudz, cik gribētos. No rīta līdz vakaram strādāju studijā, tad bieži vien vakaros ir kaut kādas filmēšanas vai vēl sazin kas, plus brīvdienās parasti ir koncerti. Bet esmu sācis kārtīgi atsijāt projektus. Esmu iemācījies teikt nē. Varbūt cilvēki uz manis apvainojas, kad es atsaku intervijām, bet esmu nedaudz noguris no tā visa. Jums labprāt atbildu, jo likās, ka beidzot būs kādi citi jautājumi. Tā arī sanāca.


 

8. Nevienam nav noslēpums, ka tu esi tētis diviem maziem puikām. Kā tu visu paspēj? Singapūras Satīns, Lielie muļķi, paralēli vēl daudz un dažādas aktivitātes.

Nu jā, papildinot to, ko iepriekš teicu - katrā ziņā nākas upurēties. Kādreiz tētis nav visas brīvdienas mājās, jo nākas braukt tūrē, vai arī divas nedēļas filmēties prom no mājām. Tad Tu izvērtē visu un laika gaitā komponsē kaut kādu savu nebūšanu klāt. Bet īstenībā man labi izdodas. Paspēju gan padziedāt bērniem, gan nolikt tos gulēt. Dzīvot kopā ar cilvēku, kurš pelna naudu ar mūziku un citām radošām lietām var būt elle. Grafiks ne vienmēr ir līdzens, brīvās dienas tiek pabružātas, bet beigās vienmēr tiek paņemta pauze no visa, lai būtu absolūti blakus. Gribēju piebilst, ka ļoti izbaudīju Covid-19 pandēmijas sākumu, lai arī cik traki tas neizklausītos. Pagājušais gads bija pietiekami ražīgs, lai es varētu neuztraukties par naudu un vienkārši dzīvot. Kā arī, pats svarīgākais, es varēju beidzot neiet ārpus mājām un vienkārši izbaudīt laiku ar ģimeni.

 

9. Būt jaunam vecākam ir sava veida priekšrocība, jo visu uztver mazliet vieglāk, vai tomēr tā ir lielāka atbildība, jo sabiedrība vērtē varbūt mazliet pastiprinātāk?

Par to, ko domā sabiedrība, par to es neaizraujos domāt. Es zinu, kas es esmu un to, kas man ir jādara. Esmu vīrietis, kurš mīl savu ģimeni un rūpējas par to. Es vienmēr esmu vēlējies kļūt par tēvu. Un tad, kad es kļuvu par tēvu, tad mana pakaļa bija plika. Taču bērni motivē un dod spēku, iemeslu un vēlmi darīt. Kopš man ir divi bērni - man ir vēl mazāk laika, taču vienmēr tiek atrasts balanss. Es vēlos, lai maniem bērniem nekā netrūktu un Tēvs vienmēr būtu blakus. Pagaidām esmu uz to spējīgs un, manuprāt, ka būs tikai labāk. 

10. Trīs lietas, kuras tu vēlies iemācīt saviem bērniem?

Mīlēt ģimeni, aizstāvēt vājākos un nebaidīties pieļaut kļūdas.


 

Paldies Kristap, par interviju un ceram tavu ģimeni jau nākamajā gāda ieraudzīt Ghetto Games ģimeņu dienās, bet visas pārējās Latvijas stiprās un aktīvās ģimenes ir aicinātas pieteikties “Ģimeņu dienas 2020”!

 

Reģistrējies šeit:

https://ej.uz/gimenudiena2020